Biržu reģionālā parka apmeklētāju centrā ierīkota ekspozīcija, kas iepazīstina ar šīs aizsargājamās teritorijas unikālajām vērtībām. Galvenā ekspozīcijas tēma – “Grimstošās zemes novads”, jo Biržu novads ir slavens ar karsta kritenēm, iegruvumiem un interesantiem ģeoloģiskajiem procesiem.
Birži ir unikāls novads, kurā zemes virsma aktīvi veidojas, nepārtraukti mainot ainavu. Gruntsūdenim izskalojot zemes dzīlēs esošās ģipša iegulas, zeme grimst. Veidojas noslēpumainās karsta kritenes: vienas – sausas (slavenākais dabas mantojuma objekts ir “Govs ala”) , savukārt...
Birži ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, Panevēžas apriņķī. Tā atrodas 66 kilometrus uz ziemeļiem no Panevēžas, 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas un 90 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas, netālu no Latvijas robežas. Pilsētas teritorijā esošajā Širvēnas ezerā Biržu ziemeļos ieplūst Aglonas un Apaščas upes.
Biržu nosaukuma izcelsme neskaidra. Domājams, ka tas ir cēlies no sugas vārda “biržis”. Latviski tas būtu: birzs , bērzu mežiņš vai bērzaine . Tādējādi, sākotnēja nozīme varējusi būt saistīta ar meža, krūmu, bērzāja vai bērzu mežiņa jēdzieniem. Pastāv uzskats, ka pirms cilvēki sāka...
Biržu pils ir spilgtākais bastionu piļu paraugs Lietuvas teritorijā. Pils uzcelta 1586 līdz 1589 gadā par Kristupa Radvila Perkūna līdzekļiem, lai atvairītu zviedru uzbrukumus. Tomēr zviedriem izdevās ieņemt pili veselas divas reizes. Atguvuši Biržus, augstmaņi Radvili no 1655.līdz 1669.gadam veica pils atjaunošanu, pārbūvējot to saskaņā ar maģistra Ulriha Spinovska projektu. Tuvojoties Ziemeļu karam, 1701.gadā Biržu pilī Polijas un Lietuvas ķēniņš Augusts II un Krievijas cars Pēteris I noslēguši līgumu par savienību cīņai pret zviedriem. 1704.gadā zviedri atkal uzbruka pilij un to saspridzināja. Saglabājās...
Astravas (grāfu Tiškeviču) muižas komplekss.
Pēc Lietuvas pievienošanas cariskajai Krievijai Birži no Radviliem pārgāja grāfu Tiškeviču īpašumā. Jaunie saimnieki Širvēnas ezera ziemeļos XIX gs. vidū uzcēla krāšņu būvi klasicisma un ampīra stilā. Divstāvu neregulāras formas muižas ēku ar zemu mezonīna stāvu, skatu tornīti un diviem vienstāva flīģeļiem. Tika uzbūvēti arī zirgu staļļi, suņu piķiera mājiņa, dzirnavas, saimniecības ēkas un aizsprosts-tilts:
•akmens pils ampīra stilā, kas līdzīga itāļu villai, tika uzcelta 1842.gadā, pārbūvēta 1862.gadā. Tās projekta autors ir...
