Birži ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, Panevēžas apriņķī. Tā atrodas 66 kilometrus uz ziemeļiem no Panevēžas, 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas un 90 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas, netālu no Latvijas robežas. Pilsētas teritorijā esošajā Širvēnas ezerā Biržu ziemeļos ieplūst Aglonas un Apaščas upes.
Biržu nosaukuma izcelsme neskaidra. Domājams, ka tas ir cēlies no sugas vārda “biržis”. Latviski tas būtu: birzs , bērzu mežiņš vai bērzaine . Tādējādi, sākotnēja nozīme varējusi būt saistīta ar meža, krūmu, bērzāja vai bērzu mežiņa jēdzieniem. Pastāv uzskats, ka pirms cilvēki sāka...
Tā ir Nemunēļa upes kreisajā krastā esošā dolomīta un ģipša atsegums. Biržu rajonā, Nemunēļa Radvilišķa pagasta esošā ģeoloģiskā dabas vērtība, ko veido devona perioda jūras un lagūnas izcelsmes ieži.
Nemunēļa tiešā tuvumā esošā atseguma augstums ir 5 metri, bet platums – 8 metri. Būtiska nozīme ir arī augšupejošai pusmetru platajai plaisai, kas ved uz alu 4,3 metru dziļumā. Šeit labi redzami savijušies dolomīta, ģipša un citu ģeoloģisko veidojumu slāņi. Nogāzes augšā atrodas veca karsta kritene ar 10-12 metru diametru, kas nolaižas līdz 2...
Atsegums ir dabīgs, izveidojies kā Nemunēļa upes ilgstošas krastu erozijas rezultāts; ar savu stāvu sienu un asiem iežu izciļņiem, bagāts nišām, kavernām, ar dziļām plaisām, mikrokrokām un citām iežu sagūluma pazīmēm. Tas ir atmiņā paliekošs un ļoti ainavisks krasta posms Mēmeles ielejā. Atsegums iekļauts Nemunēļa-Apaščas valsts ģeoloģiskajā liegumā, kas nodibināts 1960.gadā Morišķu atseguma vide – viļņotas morēnas Mūšas-Nemunēļa līdzenuma ziemeļmala ar tajā iegrauzušos Nemunēļa upes ieleju (Nemunēļa upes ūdens līmenis atseguma pakājē sasniedz absolūto augstumu 35 ar pus...
