Biržu reģionālā parka apmeklētāju centrā ierīkota ekspozīcija, kas iepazīstina ar šīs aizsargājamās teritorijas unikālajām vērtībām. Galvenā ekspozīcijas tēma – “Grimstošās zemes novads”, jo Biržu novads ir slavens ar karsta kritenēm, iegruvumiem un interesantiem ģeoloģiskajiem procesiem.
Birži ir unikāls novads, kurā zemes virsma aktīvi veidojas, nepārtraukti mainot ainavu. Gruntsūdenim izskalojot zemes dzīlēs esošās ģipša iegulas, zeme grimst. Veidojas noslēpumainās karsta kritenes: vienas – sausas (slavenākais dabas mantojuma objekts ir “Govs ala”) , savukārt...
Biržu pils ir spilgtākais bastionu piļu paraugs Lietuvas teritorijā. Pils uzcelta 1586 līdz 1589 gadā par Kristupa Radvila Perkūna līdzekļiem, lai atvairītu zviedru uzbrukumus. Tomēr zviedriem izdevās ieņemt pili veselas divas reizes. Atguvuši Biržus, augstmaņi Radvili no 1655.līdz 1669.gadam veica pils atjaunošanu, pārbūvējot to saskaņā ar maģistra Ulriha Spinovska projektu. Tuvojoties Ziemeļu karam, 1701.gadā Biržu pilī Polijas un Lietuvas ķēniņš Augusts II un Krievijas cars Pēteris I noslēguši līgumu par savienību cīņai pret zviedriem. 1704.gadā zviedri atkal uzbruka pilij un to saspridzināja. Saglabājās...
Astravas (grāfu Tiškeviču) muižas komplekss.
Pēc Lietuvas pievienošanas cariskajai Krievijai Birži no Radviliem pārgāja grāfu Tiškeviču īpašumā. Jaunie saimnieki Širvēnas ezera ziemeļos XIX gs. vidū uzcēla krāšņu būvi klasicisma un ampīra stilā. Divstāvu neregulāras formas muižas ēku ar zemu mezonīna stāvu, skatu tornīti un diviem vienstāva flīģeļiem. Tika uzbūvēti arī zirgu staļļi, suņu piķiera mājiņa, dzirnavas, saimniecības ēkas un aizsprosts-tilts:
•akmens pils ampīra stilā, kas līdzīga itāļu villai, tika uzcelta 1842.gadā, pārbūvēta 1862.gadā. Tās projekta autors ir...
2011.gada pavasarī Biržu reģionālā parka Karajimišķa ainavas lieguma karsta kriteņu vietā, Mantagailišķa “Gojeļa” mežā, senas karsta izcelsmes kritenes ziemeļu nogāzes piekājē, starp iežiem, speleologi atrada alu. Drīzumā kritene, kurā tika atrasta šī ala un kurā tika pamanītas āpša klātbūtnes pazīmes, tika nosaukta par, “Āpša alu”.
2012.g. rudenī, apmēram 2,5 hektāru teritorijā, tika izveidota izziņas – ģeoloģiskā gājēju taka ar blīvākas grants segumu, tās kopgarums ir ap 700 metri. Taka sākas no kritenes, “Ģeologu bedre”, tad ved garām...
Karsta kritene “Govs ala” ir piltuvveida karsta kritene, kas agrāk bijusi gandrīz apaļa. Kritenes diametrs ziemeļ dienvidu virzienā ir ap 12 metri un austrum rietumu virzienā – ap 10 metru; dziļums – 12,6 metri.
Pašlaik ziemeļaustrumu daļā “Govs ala” ir apvienojusies ar blakus esošo mazāko kriteni. Garās ass kopgarums ir 22,2 m. Rietumu daļas diametrs ir 15,3 metri; dziļums – 12,5, mazās austrumu daļas diametrs ir 9,4 metri, dziļums ap 5,3 metriem.
Karsta kritenes apakšā, 9,5 metru dziļumā, redzama apakšzemes telpa, kuras augstums ir 3,1 metri un...
Karsta ezeri ir visjaunākie Eiropā, kas izveidojušies karsta procesu laikā. Vislielākais to skaits atrodas Kirkilu un Draseiku ciemos un to apkārtnē. Tās ir ūdenstilpes no 30 līdz 100 kvadrātmetru platībā. To vidējais dziļums – no 80 centimetriem līdz 4 ar pus metriem. Karsta ezeri atrodas ne tikai vienā karsta kritenē, bieži vien tie apvieno dažas karsta kritenes vai pat to grupas. Viena karsta kritene var atkārtoti iegrūt vairākas reizes, bet, iegrūstot blakus esošo karsta kriteņu starpsienām, izveidojas karsta ezeri ar sarežģītu kontūru.
Kirkilu ciema ziemeļaustrumus iekauj Kirkilu ezers, kas...
Šīs karsta izcelsmes avots, kas 1985.gadā tika pasludināts par ģeoloģijas pieminekli, atrodas Biržu rajonā, Likēnu c. No tā iztek Smardones upīte, kas ietek Tatulas upē. Avota dobumu veido kritene ar plakanu dibenu, ļoti līdzīga ovālai piltuvei, kuras krusteniskie diametri ir 15 un 17 metri. Virs avota ūdens līmeņa paceļas ar zaļu velēnu apsegusies 1,5 metrus augsta smilšmālaina mala. Šā avota dobumā, kura dibenā atrodas smilšmāla nogulumi un sanesti laukakmeni, atrodas divi vērpataini atvari (īpaši aktīvi pavasara atkušņa laikā), kuru dziļums ir no pusotra līdz trim metriem.
Smardones...
