Subates pilsētas vēsturiskais centrs Ilūkstes novadā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, veidojies 16. - 19. gs. Tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malām. Vēsturiskā centra valsts aizsardzības Nr. – 7430. Arī dabas apstākļi – pilsētas atrašanās subglaciālās iegultnes krastos (ar Lielo un Mazo Subates ezers tajā) piešķīruši pilsētai Latvijai neierastas skatu perspektīvas. Subates vēsturisko centru veido Vecsubate un Jaunsubate, tās savieno tilts. Būtībā pilsēta atrodas uz diviem uzkalniem, lejā kā upe cauri visai pilsētai 5 km garumā vijas Subates Mazais un Subates Lielais ezers.
Līdz mūsdienām piemineklis jau ir zaudējis daļu savas vēsturiskās vērtības. Tam iemesls ir padomju laiku nesaudzīgā un nevērīgā attieksme pret kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu. Līdz mūsdienām Tirgus laukumā nav saglabājušās senās celtnes (izņemot katoļu baznīcu un tagadējo pārvaldes ēku).
Kādreizējās ebreju mājas, bodītes, namīpašnieku ēkas tika nacionalizētas, nonāca dzīvokļu un komunālās saimniecības pārziņā. Pārvalde 20.gs. 60-tajos gados veica visu šo ēku kapitālo remontu un pārbūvi, rezultātā izveidojot 2-3-4 dzīvokļu mājas. Praktiski vēl šodien vērtīgās senās būvniecības iezīmes ir aplūkojamas tajos namos, kas palika cilvēku personīgajā īpašumā. Subate ir daudznacionāla pilsēta. Katra no tautām ienesa savu akcentu pilsētbūvniecībā (logu rāmju griezumi, slēģu formas, durvis, lieveņi).
1972.gadā pilnībā tika iznīcināts Subates centra un ielu bruģis. Vēl nelieli bruģēti ceļa posmi ir saglabājušies Ilūkstes ielā un Skolas ielā. Senākā laika koka apbūve līdz mūsdienām nav saglabājusi savu senatnīgo izskatu. Šodien vērtīgās senās būvniecības iezīmes ir aplūkojamas vien tajos namos, kas palika iedzīvotāju īpašumā.
