Pilskalnu virkne, kas stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot sēļu cilšu kultūras, tirdzniecības un kara ceļus. Pilskalni ir Sēlijas paugurvaļņa ainavas iespaidīgas dominantes. Pilskalni atgādina par sēļu cilts dzīvesveidu. Stupeļu kalns – pilskalns ar apmetni Rites pagastā. Tas atrodas pie Kalnastupeļu mājām, ap puskilometru no Margaskalna. Iespējams, ka Stupeļu pilskalns pierobežā ir bijis varenākais senajās sēļu zemēs. Te agrākos laikos atrastās senlietas kādreiz glabājušās Kurzemes provinces muzejā. Pilskalna pakāji no visām pusēm apņem apmetne, kuras platība ir ap 3 ha. Pilskalns pieder pie terasēto pilskalnu tipa un tiek saistīts ar kādu sēļu zemes centru. Stupeļu pilskalna ziemeļrietumu pakājē ir liels akmens. Tas ir plaisains, apdedzināts granītakmens (Rapakivi granīts – viborgīts). Garums ir 6,5 metri, platums 5,7 metri un augstums nogāzes pusē 2,7 metri, kalna pusē – 0,2 metri.
Ap akmeni arheologa Ādolfa Stubava vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi, atrastas vairākas senlietas, konstatēts māla klājums, kuru skaidro kā apmetnes un varbūt arī pilskalna iedzīvotāju kolektīvo ziedošanas vietu. Kulta vieta datējama ar 10. līdz 12./13.gadsimtu. Iespējams, ka dažādas kulta norises pie akmens notikušas arī agrāk.
Kņāvu pilskalns – pilskalns ar apmetni Rites pagastā atrodas pie robežas ar Elkšņu pagastu. Tas ir savrups 20 m augsts kalns ar ļoti stāvām malām. Te atklātas pavardu vietas, nocietinājumu pēdas, keramikas lauskas, akmens cirvji, kas liecina par tā apdzīvotību jau pirms mūsu ēras. No kalna paveras plašs skats uz Dienvidsusējas ieleju un apkārtni. Pēc cilvēku atmiņā saglabātiem nostāstiem Kņāvu pilskalnā esot nogrimusi baznīca. Kņāvu pilskalns ir viens no 100 Latvijas pilskalniem, kuros 1998. gada septembrī tika pacelti Eiropas kultūras mantojuma karogi.
Margas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. To jau 1882. gadā pirmais reģistrēja pilskalnu pētnieks Augusts Bīlenšteins, kas publicēja teiku par Margas kalnu kā senu upurvietu. Kalna nosaukums cēlies no lietuviešu valodas, kurā "mergina", "mergaite" nozīmē "jaunava", "meitene". Pēc Bīlenšteina domām, tas ir netālajam Stupeļu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, svētkalns.
