Vara (Variaus) upe, kas nosaukta pēc tās vara krāsas ūdens, apskalo gandrīz 15 m augstu nogāzi ar stāviem krastiem upes labajā pusē. Atseguma garums gar Vara upi ir apmēram 26 m. Atseguma kvartāra biezākajai vietai raksturīgi ledāju sastumti un grumbaini nogulumi. Saskaņā ar sporu un ziedputekšņu pētījumu datiem var konstatēt, ka vara atseguma apakšējā daļā esošais ar oglēm bagātais kvarca smilts slānis veidojies miocēna laikmetā pirms apmēram 5 miljoniem gadu, un virs tā esošās baltās kvarca smiltis bez ziedputekšņiem sadalījušās slāņos daudz vēlāk - vēlīnajā pleistocēnā pirms apmēram 12 tūkstošiem gadu vai pat kvartāra sākumā, pašreizējā zemes attīstības periodā. Tas ir dabas mantojuma ģeoloģiskais objekts, kas 1987. gadā tika atzīts par dabas pieminekli.
Kādreiz šajās vietās dzīvojis jupis un viņš ieskatījies skaistā laumiņā, bet tā nav bijusi ar mieru viņu precēt. Jupis visādi mēģinājis pievērst viņas uzmanību. Viņš aicinājis laumiņu tikties pie upītes. Lai viņu pārsteigtu, jupis no vara izlējis tiltu. Šāda rīcība ļoti sadusmojusi Pērkonu. Kad jupis un laumiņa tikušies uz tilta, Pērkons iespēris tiltā, to izkausējis un izšķīdinājis upītē. Kopš tā laika upītes ūdens kļuvis vara krāsā un to sauc par Vara upīti.
