Sens sēļu pilskalns, kas bijis apdzīvots no 1.gs.pr.Kristus. Mūsdienās pilskalnā redzamas bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas ēku kampleksa drupas.
Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots ar pils izbūvi. Vēl A. Bīlenšteina apmeklējuma laikā kalnā bija muižas koka pils, kura vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēta mūra pils. Pēdējā tika sagrauta Pirmā Pasaules kara laikā. Ceļot mūra pili, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.
Par pilskalnu šajā vietā liecina tā ziemeļu pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Pilskalnā uzietas bezripas apmestās, gludās un ripas keramikas lauskas, kas varētu liecināt, ka pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz vēlajam dzelzs laikmetam (10.-12. gs).
Lašu muižas pils celta 1881. gadā. Nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Pils bija viens no iespaidīgākajiem neogotikas stila pieminekļiem Latvijā. Bijušie īpašnieki 19. gs. pirmajā pusē K.Tīzenhauzens (1786-1853), pēc viņa nāves meita Marija (1827-1890), kura apprecējās ar grāfu A.Pšezdzecki (1814-1871) un muiža pārgāja Pšezdzecku īpašumā. To mantoja grāfa dēls Aleksandrs Konstantīns (1846-1897), kura sieva bija Elizabete Plātere-Zīberga (1844-1907). Muižas pēdējais īpašnieks bija viņu dēls Reinolds (1884-1955).
