Karsta ezeri ir visjaunākie Eiropā, kas izveidojušies karsta procesu laikā. Vislielākais to skaits atrodas Kirkilu un Draseiku ciemos un to apkārtnē. Tās ir ūdenstilpes no 30 līdz 100 kvadrātmetru platībā. To vidējais dziļums – no 80 centimetriem līdz 4 ar pus metriem. Karsta ezeri atrodas ne tikai vienā karsta kritenē, bieži vien tie apvieno dažas karsta kritenes vai pat to grupas. Viena karsta kritene var atkārtoti iegrūt vairākas reizes, bet, iegrūstot blakus esošo karsta kriteņu starpsienām, izveidojas karsta ezeri ar sarežģītu kontūru.
Kirkilu ciema ziemeļaustrumus iekauj Kirkilu ezers, kas atšķiras no citiem karsta ezeriem un ir izveidojies no ne mazāk kā 30 ar ūdeni pilnām dažāda vecuma un lieluma savienotām karsta kritenēm. Tāpat ezera apkārtne sastāv no atsevišķām, gan pārpurvotām, gan sausām karsta kritenēm. Tas ir kā ezeru labirints apmēram no 5 hektāru platībā, kura krasta līnija stiepjas vairāk kā 2,5 kilometru garumā un ir ļoti līkumaina, ar daudziem izciļņiem,
Karsta ezeros notiek dažādi bioloģiskie procesi. Tikai šajos ezeros ar neapbruņotu aci ir saskatāmas sēra baktēriju kolonijas. Tajos arī aug dažādi ūdensaugi: mieturaļģes, iegrimušās raglapes, kuprainie ūdensziedi, ezera meldri. Senāko karsta ezeru krasti ir apauguši kokiem. Vasarā, samazinoties ūdens līmenim, to malās veidojas smilgu kopienas.
Pavasara atkušņa laikā un pēc lietusgāzēm ūdens līmenis paaugstinās un pussalas tiek applūdinātas, tādējādi ezerā izveidojas vēl lielāks skaits salu. Šā ļoti sarežģītas formas ezera garums ir ap 600 metru, platums – 300 metru, dziļums sasniedz ir 6 līdz 7 metrus. 1926.gadā no Kirkilu ezera dienvidu atzara tika izrakts notekgrāvis kas ietekmēja jaunu karsta kriteņu izveidošanos šā kanāla ceļā un tā rezultātā ezers apvienojas ar dienvidrietumos triju kilometru attālumā esošo Užubaļu kūdrāju. No Kirkilu ezera ziemeļos iztek upīte Šiļinēlis, kas 1 kilometra attālumā tek cauri Jonavas (Šiļiņa) ezeram. Tā platība ir 3 ar pus hektāru, un vēl pēc 1,2 kilometra sasniedz Apaščas upi. Pa Šiļinēļa upīti no Kirkilu ezera notek liekais ūdens, bet pastāvot augstākam ūdens līmenim Apaščas upē, palu ūdeņi izplūst pa upīti augšteces virzienā un pa to pašu Šiļiņa ezeru sasniedz Kirkilu ezeru, paaugstinot ūdens līmeni tajā (ūdens līmeņa svārstību amplitūda ir aptuveni divarpus metru).
Kirkilu ezers un tā apkārtne, kurā atrodas daudzas lauku saimniecības, katram apmeklētājam sniedz neaizmirstamus iespaidus. Ezers ir ļoti skaists ziemā. Tad viss ir klāts ar sniega vaļņiem un no neaizsalstošiem akačiem ceļas garaiņi, kas lidinās virs apsarmojušiem krūmu zariem it kā no viensētu skursteņiem nākoši dūmi. Pavasarī, kad sazeļ blakus ezeram esošās pļavas, tā piekraste izrotājas ar baltām ievu pīnēm, bet vasarā ezermalā skan lakstīgalu, vālodžu un citu putnu balsis. šeit ir jauki un patīkami pavadīt laiku. Ļoti glezns Kirkilu ezers ir arī rudenī, kad bērzi atviz zeltaini brūnā krāšņumā, pīlādži un kļavas iekvēlojas koši sarkanās krāsās, bet uz zemes starp čabošajām lapām slēpjas varenas bērzu bekas, šur un tur slejas arī mušmiru cepures. Ezerā dzīvo zivis, peld savvaļas pīles, dažkārt var sastapt arī dzērves, gulbjus. ezermalā grozās caunas, piesardzīgi tipina un savus mājokļus arvien uzlabo bebri.
2015.gadā tika uzbūvēts Biržu reģionālā parka skatu tornis, no kura iespējams redzēt Kirkilu karsta ezeru unikālo ainavu. Skatu torņa augstums ir gandrīz 32 metri, skatu punkts atrodas 30 metru augstumā. No šā punkta iespējams redzēt ne tikai karsta ezerus, bet arī Kirkilu ciemu un tā apkārtni.
