Šīs karsta izcelsmes avots, kas 1985.gadā tika pasludināts par ģeoloģijas pieminekli, atrodas Biržu rajonā, Likēnu c. No tā iztek Smardones upīte, kas ietek Tatulas upē. Avota dobumu veido kritene ar plakanu dibenu, ļoti līdzīga ovālai piltuvei, kuras krusteniskie diametri ir 15 un 17 metri. Virs avota ūdens līmeņa paceļas ar zaļu velēnu apsegusies 1,5 metrus augsta smilšmālaina mala. Šā avota dobumā, kura dibenā atrodas smilšmāla nogulumi un sanesti laukakmeni, atrodas divi vērpataini atvari (īpaši aktīvi pavasara atkušņa laikā), kuru dziļums ir no pusotra līdz trim metriem.
Smardones avotā ūdens ieplūst no karsta nogulumiežu slāņiem (ģipša, dolomīta un citiem). Tas ir pārāk rūgts dzeršanai, tam piemīt vāja nepatīkama sērūdeņraža gāzes, it kā sapuvušas olas, smarža – kā rezultātā tas ieguvis tieši šādu nosaukumu.
Pirmais avota ūdens sastāva pētījumus veica un to rezultātus 1816.gadā publicēja elektroķīmiķis Teodors Grotthuss. Agrāk avota ūdens tika lietots ārstniecības nolūkos, taču pašlaik cilvēki vairs to vispār nelieto.
