Atsegums ir dabīgs, izveidojies kā Nemunēļa upes ilgstošas krastu erozijas rezultāts; ar savu stāvu sienu un asiem iežu izciļņiem, bagāts nišām, kavernām, ar dziļām plaisām, mikrokrokām un citām iežu sagūluma pazīmēm. Tas ir atmiņā paliekošs un ļoti ainavisks krasta posms Mēmeles ielejā. Atsegums iekļauts Nemunēļa-Apaščas valsts ģeoloģiskajā liegumā, kas nodibināts 1960.gadā Morišķu atseguma vide – viļņotas morēnas Mūšas-Nemunēļa līdzenuma ziemeļmala ar tajā iegrauzušos Nemunēļa upes ieleju (Nemunēļa upes ūdens līmenis atseguma pakājē sasniedz absolūto augstumu 35 ar pus metru. Apmēram 2 kilometru rādiusā absolūtais augstums mainās no 33 metriem (Nemunēļa upes ūdens līmenis Morišķu ciemā) līdz 61 metram (Benupes ciemā), bet augstākā vieta Pučakalnē – ap 75 metriem.
Morišķu atseguma izmēri: lieliskākās stāvsienas posma garums gar Nemunēļa upe ir 80 m, taču šim atsegumam būtu jāpieder vēl vismaz pa 30 metriem abos galos, tāpēc visa posma garums ir 140 metri. Atseguma augstums 7,4 metri, ielejas nogāzes augstums 9,6 metri, tās piekāje atrodas 0,8-1 metru augstāk nekā Nemunēļa upes ūdens virsma un ir attālinājusies no upes vietām pat līdz 6 metriem.
