Burbišķu muiža

Burbišķu muiža

Audio gids

0:00
0:00

Burbišķu muiža atrodas Anīkšču reģionālajā parkā, netālu no Rubiķu ezera, 8 km no Anīkšķiem. Gleznainajā Anīkštas upes kreisajā krastā no tālienes skatu piesaista iespaidīga ēka – XIX gadsimta arhitektūras piemineklis, neoklasicisma perioda pērle, kas apbur ar smalkumu un eleganci.

Muižas teritoriju pušķo eleganti pie muižas pieglaudies parks, kurā saglabājušies vairāk nekā 30 sugu koku un krūmu, kuri iekļaujas ainavā kā miera oāze. Parku ieskauj Anīkšču upe, zaļo egļu un bērzu alejas. Parkā aug 22 vietējās un 24 ieviestās koku un krūmu sugas. Tajā atrodas arī dīķis ar 7 salām, kanāliem un tiltiem.

Burbišķu muiža, ko 1853. gadā uzcēlusi Lietuvas-Polijas augstmaņu Venlovaviču dzimta, joprojām ir viena no skaistākajām Anīkšču krastā. Muižai piešķirts Burbišķu ainavas arhitektūras rezervāta statuss un tā iekļauta Eiropas mantojuma tūrisma vietu sarakstā.

Anīkšču rajona Burbišķu muiža un tās tuvumā esošais ciems tika minēti jau XVII gadsimtā, Lietuvas lielhercogistes laikā. Muiža 1690. gadā minēta Viļņas pašvaldības dumu (pagalmu) sarakstā. XVII-XVIII gadsimtā muiža piederējusi Viļņas akadēmijai, bet XVIII gadsimta beigās - Minskas vecākam. XIX-XX gadsimta sākumā to valdīja Venclavoviči. Anupras Venclavovičius uzcēlis pili, radījis parku un muižā nodibinājis gobelēnu darbnīcu. Pēc tam muižu pārvaldījis Pēteris Kriaučionis līdz 1932. gadā muižu nopirka no Amerikas Savienotajām Valstīm pārbraucis mācītājs Francisks Zabiera. Muižas ziemeļaustrumu pusē viņš uzcēlis baznīcu, baznīckunga māju un nodibinājis draudzi, un muižas daļu rietumu pusē nodevis pamatskolai.

Burbišķu muižas ansamblis tika restaurēts, pamatojoties uz 1853. gada projektu. Restaurēti autentiski griestu un sienu glezniecības darbi, oriģinālās brūnās durvis, saglabāti vērtīgi pie sienas novietoti kamīni. Īpašs interjera rotājums ir autentiski XIX gadsimta kamīni, apmūrēti ar baltas glazūras plāksnēm. Tādi paši kamīni atrodas arī Lietuvas prezidentūrā, Daukanta laukumā. Burbišķu muiža ir īpaši pielāgota tūrisma nolūkiem: tā piedāvā naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus, te notiek koncerti, semināri, izstādes. Tādējādi muiža atkal atguvusi savu sākotnējo mērķi - tā kļuva par kultūras centru Anīkšču rajonā.