Birži ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, Panevēžas apriņķī. Tā atrodas 66 kilometrus uz ziemeļiem no Panevēžas, 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas un 90 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas, netālu no Latvijas robežas. Pilsētas teritorijā esošajā Širvēnas ezerā Biržu ziemeļos ieplūst Aglonas un Apaščas upes.
Biržu nosaukuma izcelsme neskaidra. Domājams, ka tas ir cēlies no sugas vārda “biržis”. Latviski tas būtu: birzs , bērzu mežiņš vai bērzaine . Tādējādi, sākotnēja nozīme varējusi būt saistīta ar meža, krūmu, bērzāja vai bērzu mežiņa jēdzieniem. Pastāv uzskats, ka pirms cilvēki sāka apdzīvot šo teritoriju, šeit audzis liels skaits bērzu.
Biržu katoļu Svētā Jāņa Kristītāja baznīca uzbūvēta 1857 līdz 1861.gadā par grāfa Jona Tiškeviča līdzekļiem. Tā tapusi pēc Viļņas universitātes absolventa Toma Tišecka projekta (viņš projektējis arī Astravas muižu). No arhitektūras aspekta baznīcas veidolā redzama saskaņota klasicisma un baroka harmonija, kurā arī dominē vēlā baroka iezīmes (piemēram, trīs posmu torņi).
Neogotiskā evaņģēliskā reformātu baznīca, kas uzbūvēta 1874. gadā pēc Rīgas arhitekta Šela projekta, atgādina augstmaņu Radvilu laikus. Sākot jau ar Kristupu Radvilu Perkūnu, šīs ģimenes locekļi sludinājuši un izplatījusi evaņģēlisko reformātu ticību: par pilsētas birģermeistaru, padomdevēju, tiesas sēdes dalībnieku varējuši kļūt tikai evaņģēlisti – katoļiem tas bija liegts. Kristups Radvils pavēlējis visiem obligāti apmeklēt evaņģēlisko reformātu baznīcu. Par dievkalpojumu nokavēšanu draudēja sodi. Šādas reliģiskās politikas sekas – Radvilu valdīšanas laikos Biržos dzīvojuši gandrīz vienīgi evaņģēliskie reformatori. Savukārt Karolina Radvilaite, kura savā otrajā laulībā apprecējusies ar katoli un pārgājusi katoļticībā, 1692.gadā piešķīrusi līdzekļus katoļu baznīcas celšanai Biržos.
