Bijeiķu ciema skatu tornis atrodas Anīkšču reģionālajā parkā, Bijeiķu ciemā, kalnā 163 metrus virs jūras līmeņa. Uzkāpjot 15m augstajā tornī, no skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats: iespaidīga Rubiķu hidrogrāfijas rezervāta panorāma, Bijeiķu pilskalns, Storu uzkalni, Rubiķu un Dusīna ezeri. Rubiķu ezers izceļas ar sešpadsmit salām, kurām ir neaizmirstami nosaukumi: Česnakine, Bučine, Varnagrote, Pertako, Liepine un citi. Saulainās dienās īpaši izceļas ezera ūdens zilais tonis, bet tālumā varat aplūkot Debeiķu, Leļūņu un Alantas baznīcu torņus.
Rubiķu ezers atrodas NATURÀ 2000 teritorijā, kas šeit ierīkota, lai aizsargātu Eiropas Savienībā aizsargājamu sikspārņu sugu - dīķu naktssikspārni.
Leģendas vēsta, ka Rubiķu ezera vietā agrāk bijusi Anīkšču pilsēta. Lieldienu rītā, kad mācītājs noturējis Misi un gatavojies iet ap baznīcu, baznīcas vidū līdz griestiem izaugusi niedre. Visi cilvēki un mācītājs izbijušies un nezinājuši, ko darīt. Sākuši vēl vairāk lūgt Dievu un iet ap baznīcu. Viens jauns cilvēks aizbēdzis no baznīcas, paņēmis zirgu un ātri aizjājis no Anīkšķiem. Kad attālinājies no pilsētas, viņš dzirdējis briesmīgu šalkšanu, bet neskatījies atpakaļ, tikai steidzinājis savu zirgu, lai aizbēgtu cik vien iespējams tālu. Aizbēdzis gana tālu, viņš esot atskatījies atpakaļ un redzējis, ka pilsētas vietā vizē milzīgs ezers, dzirdējis baznīcas zvanu un cilvēkus dziedam rūgtu dziesmu. Viņš bija vienīgais, kas izdzīvoja.
Pēc šīs nelaimes pie Rubiķu ezera dzīvojošie cilvēki daudzus gadus Lieldienu rītos esot dzirdējuši no ezera nākam skumju zvanu un rūgtu cilvēku dziesmu skaņas.
Ezera zvejnieki daudzas reizes ir redzējuši, kā no ezera paceļas liels baznīcas zvans, bet nevarējuši to paņemt, jo viņiem bija jāzina zvana vārds, bet neviens to nav varējis uzminēt. Ja viņi to būtu uzminējuši, pilsēta būtu pacēlusies... Zvejniekiem ezerā izdevies notvert tikai nelielus zvanus, ar kuriem Mises laikā zvanījuši ministranti.
Ezerā ir vieta, kura neaizsalst pat aukstākajā ziemā. Cilvēki saka, ka tur atrodas lielais baznīcas altāris ar monstranci. Šajā vietā iedzīvotāji gribējuši izmērīt ezera dziļumu, bet cik reizes mēģinājuši izmērīt, sasienot daudz virvju un galā piesienot lielu akmeni, dibenu nevarējuši sasniegt. Šo vietu sauc par svētnīcu.
