Astravas (grāfu Tiškeviču) muižas komplekss.
Pēc Lietuvas pievienošanas cariskajai Krievijai Birži no Radviliem pārgāja grāfu Tiškeviču īpašumā. Jaunie saimnieki Širvēnas ezera ziemeļos XIX gs. vidū uzcēla krāšņu būvi klasicisma un ampīra stilā. Divstāvu neregulāras formas muižas ēku ar zemu mezonīna stāvu, skatu tornīti un diviem vienstāva flīģeļiem. Tika uzbūvēti arī zirgu staļļi, suņu piķiera mājiņa, dzirnavas, saimniecības ēkas un aizsprosts-tilts:
•akmens pils ampīra stilā, kas līdzīga itāļu villai, tika uzcelta 1842.gadā, pārbūvēta 1862.gadā. Tās projekta autors ir arhitekts Tomas Tišeckis. Īpaši vērtīgs bija muižas dzīvojamās ēkas iekšējais rotājums klasicisma stilā, iespaidīga reprezentatīva atpūtas telpa, divas zāles. Pils iekšienē ir divstāvu vestibils ar 8 kolonnām un grebtu koka rotājumu. Muižas dzīvojamās ēkas priekštelpu rotāja lauvu skulptūras, kas izlietas XIX gs. vidū Sanktpēterburgā. Pašlaik blakus ieejai muižas dzīvojamā ēkā ir novietotas dekoratīvās lauvu skulptūras no betona. Oriģinālās skulptūras atrodas blakus Kauņas kara muzejam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām.
•arkveida tilts-aizsprosts pār Apašču celts 1860.gadu. Tas ir līdzīgs romiešu akveduktam.
•ūdens dzirnavas, celtas 1867.gadā.
Astravas parks
Muižas dzīvojamo ēku ieskauj jauks parks ar dīķiem. 1862.gadā blakus centrālajai muižas dzīvojamai ēkai tika iekopts jaukta plānojuma parks. Astravas parkā aug parastās egles, priedes, ozoli, blakus kanālam – šaurlapas gobas, pretī muižas dzīvojamai ēkai – divcelmu parastā liepa kuras stumbru diametrs sasniedz 1 metru. šeit aug arī citas liepas, stepes gobas, baltā papele, parastās vīksnas, melnalkšņi. No aklimatizētajām sugām – četras 25 metrus garas Veimutas priedes, 8 Eiropas lapegles un citi zīmīgi koki. Parkā ir arī liels krūmu skaits: parastie filadelfi, pelēkās spirejas, krūma karagānas un oranžās karagānas, parastās pīlādžspirejas, sudraba eleagni. Reģistrēti 32 kokiem līdzīgie krūmāji. Parkā dzīvo 9 sikspārņu sugas, 6 no tām ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Dienvidos parku apskalo Širvēnas ezers. Ziemeļos ir izrakts kanāls, bet Dienvidrietumos – dīķis. Neregulāras formas dīķi ir ļoti pievilcīgi – tie izskatās nevis mākslīgi izveidoti, bet gan dabīgā ceļā radušies
Širvēnas ezers , gājēju laipa
Širvēnas ezers ir pirmais mākslīgais ezers Lietuvā, kas izveidots 1575.gadā Tas bija paredzēts, lai aizsargātu piekļuvi Biržu pilij un pilsētai. Širvēnas ezera vidējais dziļums ir tikai 2,2 metri un tā apmēram 12 kilometrus garā piekrastes līnija ir ļoti līkumaina. Ezers ietilpst Širvēnas dabas liegumā. Tas izveidojies, aizsprostojot Apaščas un Aglonas upju saplūšanas vietu. Aglona ietek Širvēnas ezerā, bet Apašča, reiz izlauzusies cauri aizsprostam, turpina savu ceļu. Ezera platība ir apmēram 325 hektāri. Širvēnas ezera meldrājos mīt daudz dažādu putnu: šeit dzīvo 82 sugas. No tām divas sugas ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā – lielais dumpis un pļavas lija. Šeit atrodamas arī retas izzūdošās abinieku sugas. Baudīt Širvēnas ezera ainavas skaistumu iespējams, pastaigājoties pa 525 metru garu koka gājēju laipu, kas ved uz Astravu.
