Ābeces taka izveidota 2014. gada pavasarī par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai. Stendera "Ābeces taka" iepazīstina ar "Bildu ābices" burtiem. Tā ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai. Ābece ir pamats bērna pasaulei un viena no visu laiku filozofiskākajām grāmatām. Ikviens var atrast plāksnīti ar sava vārda pirmā burto, izlasīt, ko Vecais Stenders mācījis, un mēģināt sacerēt savu divrindi.
Vārnavā, kas atrodas 12 km no Viesītes, iespējams iepazīt Stenderu dzimtu, no kuras nākuši 15 latviešu draudžu mācītāji, kā arī ārsti, juristi, militārpersonas, farmaceiti un tirgotāji. No visiem zināmākais ir Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejnieks, valodnieks un izgudrotājs. Stenderu dzimtas kapi atrodas uzkalniņā aiz Sunākstes baznīcas. Kapu kalniņā atdusas Stenderu dzimtas piecas paaudzes. Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: "Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim. 1714 mirr. 1796 ar sawu gafpafchu".
Aiz kapsētas teritorijas apbedīta Vārenbrokas muižas barona fon Bēra meita Angela, kas nelaimīgas mīlestības dēļ izdarījusi pašnāvību. Uz kapa uzstādīts atjaunotais Baltais eņģelis.
Netālu no Stenderu dzimtas kapukalniņa pakalnā stalti slejas Sunākstes baznīca. Pirmā Sunākstes luterāņu baznīca pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma uzcelta ap 1570.gadu, bijusi no koka un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv baltais mūra dievnams. Tagadējā Sunākstes baznīca (pēc skaita ceturtā) celta no 1827. – 1829.gadam. Dievnama īpašumā ir ievērojamā baltvācu gleznotāja Johana Leberehta Eginka (1784–1867) altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844). Baznīcā uzlikta piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. Pie baznīcas atrodas 1989.gadā atklātais piemiņas akmens Vecajam Stenderam. Baznīcai raksturīga Ampīra stila arhitektūra, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību.
Aptuveni 3 km attālumā pie Sērpiņu un Pilszemnieku mājām atrodas Sērpiņu pilskalns. Sērpiņu pilskalns ierīkots savrup stāvošā 36 m augstā kalnā, kam izlīdzināts, nedaudz kumps plakums. Austrumu un dienvidu nogāzēs, kur pilskalns ir mazāk stāvs, ierīkotas divas terases. Pilskalna plakumā, īpaši tā dienvidu daļā, terasē un nogāzēs konstatēts kultūrslānis, bet austrumu un ziemeļaustrumu pakājē – plaša apmetne ar nocietinājumiem. Pilskalnā un apmetnē uzietie atradumi ļauj Sērpiņu pilskalna izmantošanu datēt ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoti. 1998. gadā pilskalnā tika pacelts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs.
