Šī projekta mērķis ir saglabāt Lietuvas un Latvijas dabas un kultūras mantojumu un to aktīvāk pielāgot tūristiem; paaugstināt informētību par tūrisma objektiem, izmantojot dažādus reklāmas pasākumus, lai veicinātu cilvēku interesi par šo reģionu. Projekta īstenošanas laikā projekta mērķis ir, izmantojot inovatīvus pasākumus, izveidot kopīgu tūrisma maršrutu, kas ietver visu reģionu,. Projektā piedalās 7 partneri: 3 no Lietuvas, 4 no Latvijas. Projekta īstenošanas laikā tiks izveidota interaktīva karte, kurā katra partnera teritorijā tiks atzīmēti pa 10 tūrisma objektiem. Lai objektus padarītu pievilcīgākus un to infrastruktūru piemērotu apmeklētājiem, tiks veikti ieguldījumi to uzlabošanā. Projekta mērķis ir izveidot Lietuvas un Latvijas ilgtspējīgu tūrisma attīstības sistēmu, īstenot paraugprojektu, kas parāda, kā reģionālais tūrisma potenciāls var palīdzēt sasniegt labus rezultātus, to pareizi izmantojot.
Tūrisma attīstība ne tikai ļauj Lietuvai un Latvijai kļūt redzamām pasaulē, kas ir ļoti svarīgi ekonomikas izaugsmei, bet arī ļauj labāk izprast Baltijas kultūras kopējo telpu. 2013. gadā Lietuvu apmeklēja 1,552 milj. ārzemnieku, no kuriem 146,3 tūkst. bija latvieši, bet tikai 42 procenti no tiem apmeklēja Lietuvu tikai vienu dienu (bez nakšņošanas). Latviju apmeklēja 5,04 milj. ārzemnieku, no kuriem 34 procenti bija no Lietuvas, bet tikai 73 procenti bija vienas dienas apmeklētāji – Latviju apmeklēja tikai vienu dienu (bez nakšņošanas). Kopumā Baltijas jūras reģionā un tās apkārtnē Lietuvu un Latviju uzskata par vienu tūrisma struktūru, un to kopīgie tūrisma maršruti ir saistīti ar Ziemeļvalstīm. Lietuvas un Latvijas reģionos ir daudz atsevišķu atrakciju, kas, integrējot kopējā maršrutā, var radīt spēcīgu sinerģiju un palielināt reģiona pievilcību tūrismam, vienkāršojot ārzemnieku tūrisma izklaides maršruta plānošanu reģionā. Projekts aptver ļoti lielu teritoriju.
Pēdējā laikā tūrisms ir kļuvis par vienu no svarīgākajām ekonomikas jomām pasaulē. Daudzos gadījumos tūrisms valstīm dod ievērojamu labumu. Tas veicina nodarbinātību, privātā biznesa izaugsmi un infrastruktūras attīstību. Tūrisma nozares attīstība ir īpaši noderīga mazāk attīstītos reģionos. Tūrisma attīstība visā pasaulē rada konkurenci starp atsevišķiem reģioniem vai veicina reģionu apvienošanos vienā reģionā, lai piesaistītu vairāk tūristu. Pieaug interese par dabas un kultūras tūrismu, un arvien vairāk cilvēku meklē pievilcīgus tūrisma maršrutus. Aizvien populārāk ir ceļot pa vienam vai mazās grupās. Lietuva un Latvija ir konkurētspējīgas tūrismā, un vēsturiskajai pagātnei, ilgtermiņa kultūras mantojumam un dabiskajai videi ir izšķiroša nozīme. No vienas puses, Latvijā un Lietuvā ir iespēja prezentēt savu atsevišķo reģionu identitāti starptautiskajai kopienai un iegūt vislielāko ekonomisko, sociālo un politisko labumu, un no otras puses pastāv izaicinājums izdzīvot, pieaugot tūristu piesaistes konkurencei. Tas viss mudina izmantot esošo valstu potenciālu, pienācīgi attīstot pievilcīgus tūrisma maršrutus reģionā, izpētei piemērotus objektus, kas ir unikāli to ainavas un kultūras īpašību dēļ.
Ilgtspējīga tūrisma koncepcija atbalsta optimālu dabas resursu izmantošanu kā pamatu tūrisma attīstībai, būtisku ekoloģisko procesu saglabāšanu un dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cieņu pret kopienu sociālo kultūru un autentiskumu, saglabājot savu izveidoto kultūras mantojumu un tradicionālās vērtības, kā arī, veicinot starpkultūru izpratni un iecietību un nodrošinot efektīvu ilgtermiņa ekonomisko darbību, tiek sniegts sociālekonomisks labums visām valstīm, taisnīgi sadalot izmaksas. Ārvalstu tūristi izmanto vietējos dabas resursus, maksā par komunālajiem pakalpojumiem – tas viss pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku. Tūristu ierašanās palielina tirdzniecības apjomu, finanšu ienākumus, rada darba vietas, paaugstina nodokļu ieņēmumus un veicina citas saimnieciskās darbības. Ienākošā tūrisma ekonomiskais rezultāts būtiski ietekmē ekonomisko izaugsmi. Tūristi ietekmē tirdzniecību un darba tirgu reģionā, kuru viņi apmeklē. Ienākošā tūrisma tiešā ekonomiskā ietekme jūtama tūrisma uzņēmējdarbības sākumposmā – nomas vietās, viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumu uzņēmumos, atpūtas un mazumtirdzniecības uzņēmumos. Tomēr, ja lielāks naudas apmērs caur jebkuru ekonomikas nozari nokļūst tirgū, tostarp caur tūrisma nozari, tas nozīmē ne tikai to, ka attīstās viena uzņēmējdarbības joma - nauda, kas nāk no tūrisma, nozīmē vairāk investīciju citās jomās.
Ienākošais tūrisms piesaista ieguldījumus, rada ienākumus un uzlabo tirdzniecības bilanci, rada darba vietas, veicina apmeklēto reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitātes attīstību.
Lietuva un Latvija vienmēr ir bijušas kaimiņvalstis, kas ir spējušas nostiprināt spēcīgas un pārbaudītas attiecības. Šīs valstis dalās ne tikai vēsturiskajā mantojumā, bet arī dažādās uzņēmējdarbības un kultūras attiecībās, personiskajās attiecībās un savstarpēji saistītos cilvēku likteņos. Tas viss rada lielisku pamatu valstu sadarbības attīstībai. Veiksmīga un elastīga ekonomiskā partnerība ir pamats labām politiskajām attiecībām starp Lietuvu un Latviju. Ciešākas tirdzniecības attiecības un abu valstu ekonomiskā integrācija veicina stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Latvija un Lietuva viena otrai ir starp galvenajiem tirdzniecības partneriem. Neizmantotās tūrisma iespējas atklājas, salīdzinot Lietuvu un Latviju ar citām ES valstīm, mērot nakšņojošo ārvalstu tūristu skaitu uz vienu iedzīvotāju. 2014. gadā Lietuvā rādītājs bija 1,03, Latvijā – 1,44. Lietuva un Latvija pilnībā neizmanto savu potenciālu tūrisma efektivitātes uzlabošanai. Apmeklētie objekti nebija pilnībā rekonstruēti un pielāgoti apmeklētājiem. Interneta telpa norāda, ka trūkst informācijas par reģioniem vai interesējošām jomām, vai arī sniegtā informācija ir fragmentāra un nesniedz vēlamo rezultātu. Mūsdienu tūrisms ir ļoti dinamisks process, un, lai tūrismā iegūtu lielāku tirgus daļu, ir nepieciešams izmantot progresīvas tehnoloģijas. Moderno tehnoloģiju izmantošana tūrismā ir viens no svarīgākajiem tūrisma attīstības rādītājiem. Izveidojot konsekventu vispārējo tūrisma attīstības sistēmu Lietuvā un Latvijā, mēs sasniegsim efektīvu rezultātu.
Lietuvas un Latvijas pārrobežu sadarbības vispārējais mērķis ir veicināt Lietuvas un Latvijas reģionālo attīstību abās robežas pusēs sociālajā, ekonomikas un kultūras jomā, lai stiprinātu, veicinātu un atbalstītu pierobežas pašvaldības un kopienas, kā arī uzlabotu abu valstu partnerību. Pārrobežu sadarbība un tās harmoniskā īstenošana ievērojami palielinās abu valstu attīstību, nodrošinot, ka pilsoņi un administrācija aktīvi un regulāri iesaistās sociālajā darbībā. Savstarpējas darbības īstenošana nodrošinās savstarpēju sapratni. Stingrāka sadarbība starp Lietuvu un Latviju atbilst abu valstu stratēģiskajām interesēm, un tā ir pastāvīgi jāveicina un jāattīsta dažādās jomās. Savstarpējs atbalsts, kopīgas iniciatīvas, konkrēti projekti ne tikai tuvina Baltijas valstis, bet arī stiprina cilvēku attiecības un kopienas izjūtu. Viens no svarīgākajiem mērķiem Lietuvai un Latvijai nākotnē, neskatoties uz to, ka globalizētā pasaulē integrācijas procesi neizbēgami ietver visas dzīves jomas un mazina ekonomiskās un sociālās atšķirības, ir turpināt stiprināt savu nacionālo kultūru un saglabāt nacionālo identitāti. Kopīgas darbības veicina nepārtrauktu un ilgtspējīgu pārrobežu sadarbību starp Lietuvu un Latviju. Projekts radīs ciešas attiecības, kuras, iespējams, saglabāsies arī pēc projekta beigām. Šo projektu īstenojot kopā, abas valstis sasniegs daudz labākus rezultātus nekā atsevišķi. Projekts ne tikai nodrošinās programmas mērķu sasniegšanu, bet arī dos labumu pasaulei.
