Kempings “Pērlīte” atrodas Viesītes ezera krastā 9 km attālumā no Viesītes, 29 km attālumā no Jēkabpils un 130 km attālumā no Rīgas. Ezera platība 232,2 ha, garums 7,5 km, platums 0,5 km. Tas ir garš, izstiepts ezers, uzņem Vasarāja ezera ūdeņus. No tā iztek Mēmeles pieteka – Viesītes upe.
Kempingā viesiem tiek piedāvātas aktīvas atpūtas iespējas. Iespēja nakšņot neapkurināmos namiņos, teltīs, pieslēgt kemperus. Pieejamas ugunskuru vietas, dušas, WC, nojume ar dārza kamīnu, laivas, katamarāns un velosipēdu noma, pirts, basketbola, volejbola laukumi, brīvdabas estrāde. Pirtī var izkarsēties, nopērties ar svaigām slotiņām un atveldzēties ezerā gan vasarā, gan ziemā. S vinībām, konferencēm, kooperatīviem pasākumiem piedāvājam viesību zāli ar vietām līdz 150 viesiem. Svinību rīkošanai šaurākā lokā piedāvājam divus viesu namus ar kamīnzāli un guļamistabām. Viesu namā “Pērlīte” ir sauna ar baseinu, viena guļamistaba, plaša terase ar gleznainu skatu uz Viesītes ezeru. Viesu namā “Ziemas māja” ir virtuve, divas guļamistabas, balkons.
Vīna dārzs ir viens no Latvijas lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma dārzos. Ēvalds Pūpols (1928-2015) vairāk nekā 40 gadus nodarbojās ar vīnogu audzēšanu un selekcionēšanu. Vīnogu audzēšanu šobrīd pārņēmusi meita un labprāt dalās pieredzē ar vīnogu audzēšanas tradīcijām un sniedz padomus. Bez tā visa šeit baudāms skaists skats ar vīnogulāju terasēm, turklāt šis ir dārzs, kas lepojas ar vislielāko šķirņu skaitu – kopumā aptuveni 80 vīnogu šķirnēm.
No Vīna kalna Rudzīšu mājās redzams Sperjāņu kalns - otra augstākā vieta aiz Ormaņkalna, atrodas aptuveni 3 km attālumā Tā augstums ir 133 metri virs jūras līmeņa. Tas ir teiksmām apvīts, bijusi sena kulta vieta. Teika stāsta, ka kādreiz kalnā stāvējusi stalta pils, kurā valdījis bargs kungs, kas saviem kalpiem pat svētdienās licis strādāt. Kādā svētdienā, sliktā laikā kalpi strādādami sākuši kungu un viņa pili lādēt. Te uzreiz nošķīdis zibens, nograndis pērkons un pils ar visu kungu iegrimusi zemē.
Ābeces taka izveidota 2014. gada pavasarī par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai. Stendera “Ābeces taka” iepazīstina ar “Bildu ābices” burtiem. Tā ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai. Ābece ir pamats bērna pasaulei un viena no visu laiku filozofiskākajām grāmatām. Ikviens var atrast plāksnīti ar sava vārda pirmā burto, izlasīt, ko Vecais Stenders mācījis, un mēģināt sacerēt savu divrindi.
Vārnavā, kas atrodas 12 km no Viesītes, iespējams iepazīt Stenderu dzimtu, no kuras nākuši 15 latviešu draudžu mācītāji, kā arī ārsti, juristi, militārpersonas, farmaceiti un tirgotāji. No visiem zināmākais ir Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejnieks, valodnieks un izgudrotājs. Stenderu dzimtas kapi atrodas uzkalniņā aiz Sunākstes baznīcas. Kapu kalniņā atdusas Stenderu dzimtas piecas paaudzes. Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: “Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim. 1714 mir. 1796 ar sawu gafpafchu”.
Aiz kapsētas teritorijas apbedīta Vārenbrokas muižas barona fon Bēra meita Angela, kas nelaimīgas mīlestības dēļ izdarījusi pašnāvību. Uz kapa uzstādīts atjaunotais Baltais eņģelis.
Netālu no Stenderu dzimtas kapukalniņa pakalnā stalti slejas Sunākstes baznīca. Pirmā Sunākstes luterāņu baznīca pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma uzcelta ap 1570.gadu, bijusi no koka un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv baltais mūra dievnams. Tagadējā Sunākstes baznīca (pēc skaita ceturtā) celta no 1827. – 1829.gadam. Dievnama īpašumā ir ievērojamā baltvācu gleznotāja Johana Leberehta Eginka (1784–1867) altārglezna “Kristus debesbraukšana” (1844). Baznīcā uzlikta piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. Pie baznīcas atrodas 1989.gadā atklātais piemiņas akmens Vecajam Stenderam. Baznīcai raksturīga Ampīra stila arhitektūra, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību.
Aptuveni 3 km attālumā pie Sērpiņu un Pilszemnieku mājām atrodas Sērpiņu pilskalns. Sērpiņu pilskalns ierīkots savrup stāvošā 36 m augstā kalnā, kam izlīdzināts, nedaudz kumps plakums. Austrumu un dienvidu nogāzēs, kur pilskalns ir mazāk stāvs, ierīkotas divas terases. Pilskalna plakumā, īpaši tā dienvidu daļā, terasē un nogāzēs konstatēts kultūrslānis, bet austrumu un ziemeļaustrumu pakājē – plaša apmetne ar nocietinājumiem. Pilskalnā un apmetnē uzietie atradumi ļauj Sērpiņu pilskalna izmantošanu datēt ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoti. 1998. gadā pilskalnā tika pacelts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs.
